T: Igor Mihailovič, ļoti daudziem cilvēkiem ir svarīgs jautājums, ko nozīmē, ka “Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības”? IM: Jautājums ir interesants. Daudzus uztrauc, ko nozīmē pēc “tēla un līdzības”. Dziļākai izpratnei, es domāju, labāk nedaudz pieskarties, piemēram, Bībelei, Radīšanas grāmatai Vecajā derībā, tās pirmajai nodaļai, kurā tiek stāstīts, ka pēc Gaismas un Tumsas nodalīšanas, pēc pasaules radīšanas, Dievs nolēma radīt cilvēku. Un, kā mēs zinām, tas notika sestajā radīšanas dienā: “Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc Mūsu tēla un pēc Mūsu līdzības.” Tur pat vēl ir interesants pieminējums, ka radīja Dievs cilvēku pēc Sava tēla, vīrieti un sievieti radīja. Un te rodas jautājums, ko nozīmē “pēc Mūsu tēla un līdzības”? Mēs jau ne reizi vien apspriedām šo jautājumu diskusijās un citos raidījumos, jo daudzi to tulko burtiski, ka cilvēks radīts pēc Dievišķā tēla un līdzības. Un te kā vienmēr apziņā ir tāda nesaskaņa. “Dievs radīja pēc Sava tēla un līdzības” – apziņa uztver sevi kā Dieva tēlu un līdzību.

T: Igor Mihailovič, šīs Zināšanas, kuras Jūs izstāstījāt par sistēmu, Zināšanas no Novērotāja ārpus sistēmas, tās ir ļoti vērtīgas. Un saistībā ar to tu saproti, cik ļoti sistēma novērš cilvēciskās civilizācijas uzmanību savos džungļos, aizvien vairāk attālina cilvēci no eksistences galvenās būtības – garīgās attīstības. Vienkāršs piemērs no jau pieminētās primatoloģijas, kad cilvēki, uzskatīdami, ka pats vērtīgākais viņos ir saprāts un intelekts, līdz galam netikuši skaidrībā ar savu personīgo domu rašanās dabu, centās iemācīt domāt pērtiķi. Bet tālāk par primāta dabu, proti, primitīvo intelektu, lieta nepavirzījās. Bet pašlaik tiek mēģināts iemācīt mašīnu, radīt tādu pašmācošos mākslīgo intelektu, tādu saprātu, kas imitētu cilvēka psihiskos procesus un modelētu intelektuālo uzvedību, varētu teikt, ka pat būtu pārāks par cilvēku.

T: Igor Mihailovič, ko neredz cilvēki? Kas vispār globāli notiek ar viņiem? IM: Labs jautājums: “Ko neredz cilvēki?” Visu neredz cilvēki. Patiesībā, ja mēs aplūkojam cilvēku kā Personību, kā skatītāju, kurš piedalās dzīves teātrī, tad cilvēks neredz galveno. Ļaudis neredz to, ka viņi ir Personības. Un ļaudis neredz un nesaprot to, ka viņi tik tiešām var kļūt nemirstīgi. Viņi neredz un nesaprot elementāro – kādēļ viņi ir šeit? Pašu vienkāršāko – kāda ir viņu eksistences jēga.

T: Igor Mihailovič, Jūs tieši stāstījāt par Dievmātes, eņģeļu un tamlīdzīgu būtņu parādīšanos. Cilvēki uzdod jautājumu: “Ar ko atšķiras garīgais redzējums no viņu iztēles augļiem? Kas ir garīgais redzējums?” IM: Garīgais redzējums - tā tieši ir realitātes redzēšana. Bet tagad, cenšoties to izskaidrot, es varu cilvēkus vienkārši samulsināt. Tāpēc ka apziņa (iztēle, apziņas halucinācija) vienmēr zīmē ierastās formās: tajās, kuras mēs spējam iedomāties, tajās, kuras mēs redzam. Ielūkojies apziņā, tā tev daudz ko parādīs. Bet kā var ieraudzīt Svētā gara izpausmi, eņģeļa vai vēl kaut kā? Tikai ar iekšējām acīm. Bet tās neparādīs trīsdimensionālu bildīti.

Vispār dažādu reliģiju garīgajās praksēs ir pievērsta īpaša uzmanība tēmai par atbrīvošanos no iluzoriem tēliem. Proti, gan kristietībā, gan musulmanismā, gan budismā un vēl senākās reliģijās īpaši uzsvēra, ka nekādiem tēliem nav jābūt, runājot par trīsdimensionāliem, īpaši garīgajās praksēs.  

... Kurš pretojas? Apziņa pretojas. Mēs jau apsriedām, ka apziņa vienmēr pretosies visam, kas ir saistīts ar citu pasauli, runa ir par Dievišķo Pasauli. Kāpēc? Tāpēc ka apziņai ceļš uz turieni ir slēgts un viņai tas ir baisi, un tāpēc arī rodas tādas problēmas.

Nekas nemainās...vismaz metodēs, ar kurām sistēma darbojas uz cilvēkiem caur viņu apziņu. Ar ko saskārās Pravieši? Pirmām kārtām ar cilvēku nesapratni, pieprasot no viņiem maģiju un visādus brīnumus šajā pasaulē, lai apstiprinātu to, ka viņi ir Pravieši. Neticība, neapmierinātība, izsmiekls, dažādi apvainojumi līdz pat atklātai pretestībai - tas ir tas, ko nācās pārdzīvot Praviešiem ne tikai no varenajiem, bet arī no parastiem ļaudīm.

Pasaulē mūs māca tikai prātam, atmiņai, zināšanām un loģikai. Bet, lai iepazītu Patiesību, nepieciešams apgūt augstāku pilnveides līmeni, apzinātību un to dziļāko jūtu izpratni, kas nāk no Dvēseles. Jo garīgā pieredze atrodas ārpus prāta robežām...