Dzīva saruna lapas 1-4


Pārraides “Apziņa un Personība. No sākotnēji mirstīga uz mūžīgu Dzīvo” teksts ar Anastasijas Novih redakciju. (Piezīme. Saīsinājumi tekstā: vadītāja Tatjana – T; Igors Mihailovičs Daņilovs – IM; Žanna – Ž; Volodja – V; Andrejs – A).

Dzīva saruna
NO SĀKOTNĒJI MIRSTĪGA UZ MŪŽĪGI DZĪVO
APZIŅA UN PERSONĪBA

00:00:00 - 00:11:41

VIDEO IERAKSTS №1

“Pasaulē mūs māca tikai prātam, atmiņai, zināšanām un loģikai. Bet, lai iepazītu Patiesību, nepieciešams apgūt augstāku pilnveides līmeni, apzinātību un to dziļāko jūtu izpratni, kas nāk no Dvēseles. Jo garīgā pieredze atrodas ārpus prāta robežām...”
No grāmatas “AllatRa”.

T: Labdien, dārgie draugi! Dzīves gaitā ir mainījušies sabiedrības dzīves un civilizācijas apstākļi. Bet viena lieta ir paliekusi nemainīga – pats cilvēks, viņa iekšējais duālisms un jautājums par patieso jēgu būšanai šeit. Šī dzīves jēga visos laikos ir bijusi un ir Garīgā atbrīvošanās, kura tika panākta caur praktisko pieredzi sevis un savas patiesās būtības iepazīšanā, kā arī ar pilnveidošanās ceļu dažādās garīgajās praksēs. Mūsu šīsdienas raidījuma tēma: “Apziņa un Personība. No sākotnēji mirstīga uz mūžīgu Dzīvo”.


VIDEO IERAKSTS №2


APZIŅA UN PERSONĪBA.
NO SĀKOTNĒJI MIRSTĪGA UZ MŪŽĪGI DZĪVO.
PRAVIEŠI. INKULTURĀCIJA. TĒLS UN LĪDZĪBAS
MAĢIJA UN REINKARNĀCIJA
CILVĒKS IR RADĪTS DIVREIZ
AUTOGĒNAIS TRENIŅŠ. MEDITĀCIJA
GARĪGĀ PRAKSE
KO NEREDZ CILVĒKI?!
KAS IR SISTĒMA UN APZIŅA?!
KAS IR PERSONĪBA UN GARS?
KĀ KĻŪT BRĪVAM?!
PĀRDABISKUMA FIZIKA
NEIZZINĀTAIS
GARĪGĀ PIEREDZE
ĪSTENĀ DZĪVE
PRAKTIĶU JAUTĀJUMI UN ATBILDES
PATIESĪBA, KAS ATKLĀJ SISTĒMU, UZ VISIEM LAIKIEM IZMAINA TEVI!
PĀRRAIDĒ:
“APZIŅA UN PERSONĪBA.
NO SĀKOTNĒJI MIRSTĪGA UZ MŪŽĪGI DZĪVO”


T.: Šodien mani sarunu biedri ir: Igors Mihailovičs Daņilovs, Žanna, Volodja un Andrejs.
Igor Mihailovič, noskatījušies raidījumu ciklu “Patiesība uz visiem viena”, ar nepastarpinātu Jūsu dalību, cilvēki no dažādām pasaules valstīm atsūtīja pārsteidzošas atsauksmes. Šīs atsauksmes ir dažādas, bet svarīgi ir tas, ka daudzi cilvēki, noskatījušies it īpaši iepriekšējo raidījumu, pirmo reizi dzīvē sajuta Jūsu garīgi piepildīto klusēšanu pavisam jaunā savas garīgās uztveres līmenī. Daudzi no viņiem sajuta, kas ir dziļākās jūtas, to bezgalīgo garīgumu, kā daļa ir viņos pašos.
    
I.M.: Tā ir neatņemama sastāvdaļa, kurai vajadzētu dominēt visos cilvēkos. Tas ir dabisks stāvoklis normāliem cilvēkiem.

T.: Un, lūk, viņi to atklāja sevī, šo dziļo jēgas apzināšanos bez vārdiem, kas tik pārsteidzoši atšķiras no ierastās apziņas darbības un domāšanas.

I.M.: Tātad viss vēl nav zaudēts.

T.: Turklāt iepriecinoši ir tas, ka daudzi norādīja uz to momentu, ka pats galvenais dialogs notika ne jau ar vārdiem, bet gan dziļāko jūtu līmenī. Un pēc sarunas salīdzināja to, kas notika, ar tādu kā jaunatklātu avotu vai bezgalīga prieka okeānu...

I.M.: Un, lūk, kas ir interesanti. Man bieži daudzi uzdeva jautājumu par vienotu valodu kā pirmvalodu. Bet iepriekšējā pārraidē mūs saprata cilvēki, kas pilnīgi nebija pazīstami ar to valodu, kurā mēs runājām. Es domāju - verbālo.

T.: Tāds interesants moments – cilvēki pēc raidījuma noskatīšanās apjauta savas reliģijas dziļāko jēgu, tās pamatus, to garīgo Zināšanu svarīgumu, kas tika nodotas caur viņu Praviešiem. Un atrada sev to sākotnējo pamata soli garīgumā, no kura arī sākas viņu reliģiju un ticību pamatu apguve... Saistībā ar to vēlos nolasīt dažas vēstules.

“Bismiļļahi rrahmani rrahim! (Žēlsirdīgā un Visu Mīlošā Allāha vārdā).

DžazakumuLlahu Hairan (Lai apvelta Allāhs jūs ar svētlaimi). Šodien šī tēma ir ļoti aktuāla. Raidījums izraisīja ļoti spēcīgu iedarbību. Tajā ir ļoti dziļa jēga manas reliģijas, mana ceļa izpratnei. Nodota tā ir caur godīguma augli. Vienā no hadīsām Pravietis, (miers viņam un Allāha svētība) (tiek ziņots no al-Hasana ibn Ali vārdiem) Allāha sūtnis (miers viņam un Allāha svētība) teica: “Atstāj to, par ko tu šaubies, tā labā, par ko tev šaubu nav. Īstens patiesums – tas ir miers, un īsteni meli – tās ir šaubas”. BarakaLlahufikum (Lai Allāhs jūs svētī)”.
Un, lūk, otra vēstule, kas pienākusi no pavisam citas pasaules malas:

“Esmu kristiete. Lasīju Bībeli un visu laiku centos iedomāties, kur gan atrodas šīs neredzamās Dieva debesis, šī garīgā realitāte, nevis materiālā. Kā tur nokļūt? Ar ko sākas pirmā apņemšanās, svēto tēvu patiesā ceļa pirmais solis? Mani prāta skaidrojumi bija neskaidri un nenoteikti. Un tikai šodien, pateicoties šai neparastajai pārraidei, es bez vārdiem sapratu visu Dieva žēlsirdības jūtu dziļumu un vienkāršību. Patiešām, kā Bībelē teikts: “Ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl”. Tagad, klausoties Baznīcā sprediķi, lasot Bībeli, sāku saprast visu Kristus Mācības dziļumu un patiesumu, ko Baznīca mums nodeva. Es sapratu, ko nozīmē “Dieva valstība ir jūsu vidū”. Es sapratu Jēzus Kristus vārdus, kad Viņš atbildēja: “Mana valstība nav no šīs pasaules”.
 
T.: Igor Mihailovič, šīs un citas vēstules izgaismoja noteicošo momentu: ar ko ideālā variantā jāsākas jebkura garīgā ceļa praktiskajai zināšanu izpratnei, kas aizved pie Dieva, - ar praktisku saskaršanos ar savām dziļākajām jūtām. Šodien ļoti daudzi pret savām reliģijām attiecas šabloniski un vienaldzīgi, vienkārši kā pret tradīciju. Sabiedrībā cilvēkam nav sapratnes pašam par sevi, Garīgās Pasaules nozīmi dzīvē. Labākajā gadījumā cilvēki cenšas izzināt savu reliģiju, bet balstoties uz savas apziņas  priekšstatiem...

I.M.: Lūk, šeit ir neliels “bet”: reliģijas studēšana - tas ir viens, bet ceļš pie Dieva - tas ir kas cits. Visas reliģijas ir labas, mēs jau par to ne reizi vien esam runājuši, un tās visas ved pie Dieva. Bet jautājums ir tajā, ko grib cilvēks, ko viņš izvēlas. Daudziem patīk vienkārši piedalīties reliģijā kā teatrālā darbībā, vienkārši būt par dalībnieku. Bet daudzi tiecas pie Dieva. Un te ir būtiska atšķirība. Ja cilvēki iet kādā reliģijā tādēļ, lai kaimiņi uz viņiem šķībi neskatītos, tas ir viens. Bet, ja viņi iet reliģijā tādēļ, lai caur to nonāktu pie Dieva, tas ir pavisam kas cits. Un te jāpasaka, ka visas reliģijas ir apvienotas ar vienu jēgu, un jēga ir vienkārša – ceļš pie Dieva.

T.: Igor Mihailovič, raidījumos Jūs stāstījāt, ka jebkura reliģija satur zināšanu graudus un lai ietu pa ceļu, kas aizved pie Dieva, vajag vismaz praktiskā līmenī saprast, ka eksistē cita uztvere – jutekliskā, uztvere ar dziļākajām jūtām. Igor Mihailovič, pasaulē ir aptuveni 300 reliģijas. Un katrs savā reliģijā apgalvo, ka tieši viņa ceļš pie Dieva ir vienīgais pareizais un patiesais.

I.M.: Cilvēki to saka no prāta. To kā reiz saka tie, kas kā Susaņins ved cilvēkus purvā, no kura tie nekur nenonāks. Bet īsti cilvēki, kas paši iepazinuši šo ceļu, kas iet pa to, tie nekad tā neteiks. Visās īstajās reliģijās – ne tajās, kuras ļaudis mākslīgi izdomāja, bet patiesi īstajās, - visi, kas sasniedza šo ceļu, viņi saprot, ka visās reliģijās ir viens grauds – tas ir ceļš pie Dieva. Bet viss pārējais – tā ir kultūra, tas ir mantojums un daudz citu atribūtu, kas pieņemami tām vai citām tautām, bet ne vairāk. Faktiski tas viss ir viens ceļš.

T.: Kāpēc, Igor Mihailovič, vispār ceļš pie Dieva ir sadalīts tik daudzās reliģijās?

I.M.: Apziņa vienmēr dala, tā savādāk nevar: cīņa pēc varas, cīņa par dominanci pār kaut ko. Tā ir matērija, tie ir matērijas likumi, tur tā būtība: skaldi un valdi, tāpēc cilvēki dala. Bet kā reiz tie, kas iegūst sapratni, - tie tieši pretēji - tiecās apvienot.

T.: Igor Mihailovič, bet ar ko saskārās Pravieši, atnākot šajā pasaulē?

I.M.: Ar to pašu, ar ko saskaras arī pašlaik, - ar cilvēkiem un viņu apziņu.

VIDEO IERAKSTS №3

 

  
Rating: 5 / 5 from 9




Recommended Book

AllatRa Book download